Saturs
- Ērika Ēriksona psiholoģiskās attīstības teorija
- Lietas, kas notiek šajā posmā
- Pašu ieguldījums ir svarīgs tuvībā, nevis izolācijā
Cilvēks visas dzīves laikā piedzīvo daudzas izmaiņas, kas pazīstamas kā attīstības konflikti.
Ja šie konflikti netiek atrisināti, cīņa un grūtības turpinās. Cilvēki katrā dzīves posmā piedzīvo dažāda veida psiholoģiskas krīzes, kas atstāj pozitīvu vai negatīvu ietekmi uz viņu dzīvi atkarībā no krīzes veida.
Cilvēki vecumā no 19 līdz 40 gadiem iziet tā saukto tuvības un izolācijas posmu. Šajā dzīves posmā cilvēki izkļūst no ģimenes attiecībām un sāk meklēt attiecības citur. Šajā periodā cilvēki sāk pētīt citus cilvēkus un sāk dalīties savā dzīvē un ar viņiem sazināties.
Daži dalās savos panākumos ar tuviniekiem, bet citi - savās bēdās. No otras puses, daži vispār izvairās no šī posma un iet prom no jebkāda veida tuvības.
Tas var novest pie sociālās izolācijas un vientulības, kad cilvēks var apmaldīties un sākt pārmērīgi smēķēt, piemēram, 15 cigaretes dienā.
Ērika Ēriksona psiholoģiskās attīstības teorija
Intimitāte pret izolāciju nāk uz sesto numuru Ērika Eriksona teorijā. Parasti šajā periodā indivīdi dodas atrast savus dzīves partnerus un cenšas sazināties ar citiem cilvēkiem, izņemot ģimeni. Viņi izkļūst no ģimenes ligzdas un meklē attiecības citur. Dažiem šajā posmā izdodas diezgan labi, bet dažiem tā ir pilnīga katastrofa.
Tomēr Ērika Ēriksona teorija par tuvību un izolāciju nozīmē faktu, ka kādā indivīda dzīves brīdī viņš saskaras ar konfliktu, kas jāatrisina. Personas, kuras nespēj tikt galā ar konfliktu, turpinās cīnīties visu savu dzīvi.
Izolācijas un izolācijas periods nosaka arī visas izmaiņas, kuras indivīds piedzīvo visu savu dzīvi. Šīs izmaiņas ļoti ietekmē indivīda attīstību. Kad cilvēks sasniedz agrīnas pilngadības pakāpi, sākas sestais attīstības posms.
Tas ir tad, kad indivīds gatavojas uzņemties saistības, kas paliks neskartas, un attiecības būs visu mūžu. Cilvēki, kuri šajā posmā gūst panākumus, veido ļoti labas attiecības un ir sociāli aktīvi ar apkārtējiem cilvēkiem.
Lietas, kas notiek šajā posmā
Līdz šim mēs sapratām Ērika Ēriksona teorijas nozīmi. Bet kā mēs varam klasificēt tuvības un izolācijas definīciju? To var ļoti viegli izteikt tā, ka Ēriks Ēriksons ir mēģinājis definēt psiholoģisko attīstību, ko cilvēks piedzīvo, meklējot jaunu attiecību veidošanu.
Tagad parunāsim par to, kas notiek šajā indivīda dzīves posmā.Pēc Ērika Ēriksona teiktā, viņš stingri uzskatīja, ka šajā dzīves posmā indivīdam jākoncentrējas uz labu attiecību veidošanu ar cilvēkiem. Šīm intīmām attiecībām, kad cilvēki nonāk pieaugušā vecumā, ir ļoti svarīga loma tuvības un izolācijas posmā.
Šajā periodā izveidotās attiecības pārsvarā ir romantiskas un ar romantiku saistītas, taču Ēriks Ēriksons norādīja, ka ļoti svarīga ir arī cieša draudzība un labi draugi. Ēriks Ēriksons klasificēja veiksmīgas attiecības un neveiksmīgas attiecības.
Viņš norādīja, ka tie cilvēki, kuri viegli spēj atrisināt konfliktus, kas saistīti ar tuvības un izolācijas posmu, varētu veidot ilgstošas attiecības. Šādiem cilvēkiem ir labas attiecības ar ģimeni un draugiem.
Panākumi ved uz spēcīgākajām attiecībām, kas ir ilgstošas, bet neveiksmes noved indivīdu uz vientulību un izolāciju.
Cilvēki, kuriem šajā posmā neizdodas, nespēj izveidot romantiskas attiecības. Tas var būt ārkārtīgi grūti, it īpaši, ja visi apkārtējie ir iekrituši romantiskās attiecībās un jūs esat palicis vienīgais.
Indivīdam šajā posmā ir tiesības justies vientuļam un izolētam. Daži cilvēki šajā posmā piedzīvo lielas neveiksmes un piedzīvo emocionālas nodevības. Pēc tam viņiem var būt diezgan grūti tikt galā.
Pašu ieguldījums ir svarīgs tuvībā, nevis izolācijā
Saskaņā ar Ērika Ēriksona teoriju visai psiholoģiskajai teorijai ir soļi. Ir arī ļoti svarīgi atcerēties, ka katrs solis ir saistīts ar iepriekšējo soli, un katrs posms veicina nākamo posmu. Piemēram, apjukuma stadijā, ja indivīds ir salikts un viņam ir laba un nepareiza izjūta, viņš varēs viegli veidot intīmas attiecības.
No otras puses, tie, kuriem ir slikta pašapziņa, lielākajā daļā attiecību mēdz izgāzties un cietīs nošķirtības, vientulības un depresijas. Viņiem nekad neizdosies veidot ilgstošas attiecības. Tas apkopo visu Ērika Eriksona teoriju, kas klasificēta kā tuvība pret izolāciju.
Galvenais ir tas, ka viņa teorijai ir bijusi nozīmīga loma abu posmu noteikšanā, un tā ir vadījusi cilvēkus, kā izvairīties no izolācijas. Tā vietā viņi var iemācīties veidot intīmas saites neatkarīgi no tā, vai tas notiek ar draugiem, ģimeni vai mīļoto.